Poem: Es esmu laiks, es Tevī tikšķu

Skatīties debesīs
un sajukt prātā
sajaukt krāsas
nepiespiestā kārtā.
Ļaut tām uzmirdzēt.

Nenest spaini
ar ūdeni pilnu.
Peldēt pa straumei –
dzīvību siltu
nesasmelties.

Dzirdēt naktīs
baznīcas zvanus.
Saulainos rītos
matus Tavus
izbužināt.

Aizmirst sevi,
pazaudēties.
Ceļa vidū
nogulties
un nerūpēt.

Es esmu laiks,
es Tevī tikšķu –
bezgalīgi
nepratīgi
iemīlējies.

Milan, May 2015

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s